Kūki ‘Airani Reo Māori

Ka ‘inangaro te Komitiona ‘i te ‘akarongo, mei konā mai ‘iā koe, mē kore tō’ou pupu, ‘i tā’au ‘i nā roto mai ‘i te rauka’anga mai tā’au ‘anga’anga, te tūtaki’anga moni tau-kore, tūranga ō te ‘anga’anga, ‘akakake’anga ‘i tō’ou tūranga ‘anga’anga ki runga, ē te ‘akameitaki’anga atu ‘i tō’ou tūranga ‘anga’anga.

‘E tangata ‘anga’anga moni Patipika koe?  Ko teia te rāvenga nō te ‘akaō atu ‘iā koe ki roto.

Ka ‘āriki atu mātou ‘i te au tuku’anga tuatua mei te aronga ‘anga’anga Patipika kātoatoa’i roto ‘i te tu’anga Ma’ani ‘Apinga, ‘Akatū’anga ‘Apinga ē te Marae Ora. mei te rā 19 o Tiurai 2021 ki te rā 30 ō Noema 2021, ka rauka ‘iā koe ‘i te tātā mai kia mātou, ‘īmēre mai ‘ia mātou, patapata tuatua mai ia mātou, rīngi mai ia mātou, tuku mai ‘i tēta’i vītiō kia mātou, mē kore ra, ‘aere mai ki tēta’i ‘uipā’anga tē kā rave’ia nā roto ‘i te pātireia.

 

No tēta’i au ma’ata’anga tuatua, ‘ātoro atu ‘i tā mātou kupe roro-uira pacificpaygap.hrc.co.nz

Īmēre pacificpaygap@hrc.co.nz

Terepōni 0800 496 877

 

Aru ‘i te Human Rights Commission ‘i runga ‘i te Puka-Mata, twitter (patapata tuatua), Linkedin, ē te Instagram.

Ea’a te Vā Tūtaki’anga Moni ‘Ānga’anga Patipika?

Ko te Vā Tūtaki’anga Moni “Anga’anga Patipika, ko te tūkē ‘i te moni tūtaki ‘i rotopū ‘i te aronga ‘anga’anga Patipika ē te moni tūtaki ō te tangata ‘anga’anga teitei rava atu ē te au ‘iti tangata tūkētūkē ‘i Aotearoa Nū Tirēni – Au Tāne Papa’ā Nū Tirēni. Teia te tūtū ‘ākara’anga o teia:

Ea’a te Kimikimi’anga Vā Tūtaki’anga Moni ‘Anga’anga Patipika?

Te rave nei te tu’anga ō te Kumitiona Tika’anga Tangata ‘i tēta’i kimikimi’anga kia mārama meitaki rātou ‘i te tumu ō te ‘āiteite-kore ‘i te tūtaki’anga moni ‘i rotopū ‘i te aronga ‘anga’anga Patipika ē te aronga ‘anga’anga kātoatoa. Ka ‘inangaro katoa mātou ‘i te kite ē, ‘ea’a tā te au ‘ona pītinīti e rave nei, me kore kā rave atu, ‘ei ‘akameitaki atu ‘i te tūranga ‘anga’anga nō te aronga ‘anga’anga Patipika kia kitea’ia te vā ō te tūtaki’anga moni ‘āiteite-kore, kia rapakau’ia, ē kia ‘akakore’ia.

Ka ākara teia kimikimi’anga ‘i te kite-karape ō te aronga ‘anga’anga patipika ‘i roto ‘i teia au tu’anga ē toru:

  1. Ma’ani’anga ‘Apinga
  2. ‘Akatū’anga ‘Apinga
  3. Marae Ora

‘Ea’a tā mātou e ‘inangaro nei kia rauka mai ‘i teia kimikimi’anga?

Ka ōronga mai te kimikimi’anga ‘i te ‘akatika’anga ki te Komitiona, kia ‘ākara mai ‘i te au taka’inga ‘ei tōpiri ‘i te vā, nō te tūtaki’anga ‘i te aronga ‘anga’anga Patipika ‘i roto ‘i te tu’anga ngā’i ‘anga’anga takakē mei tā te kavamani. Ka rauka katoa ‘i teia kimiki’anga ‘i te rapakau atu ‘i te au mea tau-kore e tupu nei ki tēta’i au putuputu’anga ‘iti-tangata kē atu.alu a tagata foki.

Ea’a teia ‘i riro ei, ‘ei manamanatā ki te au tika’anga tangata?

‘Āiteite ‘ua te au tika’anga tangata ō te Patipika kī tēta’i ‘ua atu:

 

  • Āiteite te tūtaki’anga nō te au tūranga ‘anga’anga ‘āiteite ‘ua te pu’apinga.
  • ‘āiteite ‘ua te tūranga ‘akaō’anga ki te ngā’i ‘anga’anga.
  • Kia meitaki e kia tāmanamanatā-kore’ia ma te tākinokino-kore’ia ‘i roto ‘i te ngā’i ‘anga’anga.

 

Kua pāruru’ia teia au tika’anga ‘i raro ake ‘i te ture Nū Tirēni ē te au ture pātireia ‘i va’o mai, tā Nū Tirēni ‘i piri ki roto ‘i te tāina’anga, no reira ka anoano pakari ‘ia ‘aia kia ‘akamou ‘i te reira. E au tu’anga katoa tā te au ‘ona pītinīti ‘i ‘akataka’ia ‘i raro ake ‘i te ture, ‘i te ‘akapāpū ē, kia ‘ākono’ia ē kia ‘akangāteitei’ia, te tika’anga ō te aronga ‘anga’anga. Ko te tūmatetenga rā, kāre teia au tika’anga e kitea ‘ia ana ē te ma’ata’anga ō te aronga ‘anga’anga Patipika.